Dabas cikli un to ietekme uz cilvēkiem

Cilvēka un dabas cikli patiešām ir fascinējoši, jo viss ir savstarpēji saistīts. Daba vienmēr darbojas pēc saviem ritmiem – dienas un nakts maiņa, gadalaiki, un pat tas, kā ziedi atveras un aizveras. Un cilvēks, lai cik moderns un neatkarīgs mums šķistu, ir neatņemama šī ritma daļa.

Kā daba ietekmē mūs

Iedomājies gadalaikus! Tumšajos ziemas vakaros bieži rodas vēlme ielīst zem segas un neko nedarīt, vai ne? Tas nav tikai slinkums – tas ir bioloģisks process. Mūsu organisms reaģē uz gaismas trūkumu, hormonālie procesi palēninās, un enerģijas līmenis samazinās. Toties pavasarī un vasarā – uzreiz jūtam spēku!

Hārvardas universitātē 2016. gadā veikts pētījums pierādīja, ka ziemā cilvēku kognitīvā veiktspēja vidēji samazinās par 10–15%, jo trūkst dienasgaismas, kas stimulē serotonīna izdalīšanos. Savukārt, tiklīdz dienas kļūst garākas, smadzeņu darbība atjaunojas, un cilvēki kļūst produktīvāki.

Un tas Mēness… Daudzi saka, ka pilnmēness naktīs slikti guļ. Dānijā veiktajā pētījumā 2013. gadā, kurā piedalījās 33 dalībnieki, atklāja, ka pilnmēness laikā miega dziļums samazinājās par 30%, un dalībnieki vidēji gulēja par 20 minūtēm mazāk. Zinātnieki secināja, ka šīs izmaiņas izraisa miega hormona melatonīna zemāku līmeni. Tā rezultātā nākamajā dienā cilvēki izjuta nogurumu un koncentrēšanās grūtības.

Ir arī novērots, ka pilnmēness laikā mainās cilvēku uzvedība. Statistikas dati no ASV un Eiropas valstīm rāda, ka pilnmēness periodā par aptuveni 5–10% pieaug noziegumu un neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumu skaits. Šī parādība vēl nav pilnībā izskaidrota, bet tiek uzskatīts, ka tā var būt saistīta ar cilvēka iekšējo ritmu un emocionālās stabilitātes ietekmi, vismaz tā tiek uzskatīts zinātniskajās aprindās.

Ja paraudzāmies uz šo aspektu no alķiloģijas principa, tad pilnmēness ir kā vārti, teleports pāriešanai uz to cilvēka piedzīvošanas realitāti, kurā virsroku ņem viņa tumšā puse, pamostas tās viņa daļas, kuras ir ar to saistītas, kā saka, pilnmēness ir raganu, burvju un melnās maģijas laiks. Sanāk, ka pie debesīm ir atstarojošais elements vai gaisma, kas nav dzīvības nesējs un radītājs. Šī gaisma rada tādus viļņus un gaismas virzību cilvēka kodā (matricā), kas aktivizē viņa tumšās puses. Tieši šī iemesla dēļ palielinās noziegumu skaits, avāriju skaits. Arī tā kā materiālā pasaule – saule – guļ, atveras durvis smalkajai pasaulei, kas ir arī saistīa ar visu paranormālo, maģisko. Alķīmijā mēness ir neatņemams elements pretstatā saulei. Mēnesi pārstāv karaliene. lai visa sistēma darbotos, lai notiktu kustība, cikliskums, ir jābūt šim elementam.

Parunāsim par klimata joslām

Dzīvošana dažādās klimata joslās būtiski ietekmē cilvēka izjūtas un fizioloģiju. Piemēram, polārajos apgabalos, kur saules gaisma ziemā var nebūt vairākus mēnešus, cilvēki biežāk saskaras ar sezonālo afektīvo traucējumu (SAD). Šo stāvokli raksturo depresija, nogurums un grūtības koncentrēties. Savukārt, tropu vai subtropu joslās, kur nav izteiktas sezonālās izmaiņas, cilvēkiem ir tendence būt enerģiskākiem visa gada garumā, taču karstums un augsts mitruma līmenis var radīt nogurumu un diskomfortu. Šī iemesla dēļ mēs varam novērot, ka siltajās klimata joslās cilvēk ir slinkāki, paviršāki, vieglprātīgāk attiecas pret darbu u ndzīvi kopumā. Tā kā slinkums ir viens no tā saucamajiem grēkiem, jo tuvina cilvēku degradācijai un iznīcībai, var teikt, ka siltajos klimatiskajos apstākļos cilvēki ar to sairgst.

Interesanti, ka, pārvācoties no mērenā klimata uz tropu joslu, cilvēka ķermenim ir nepieciešams laiks, lai pielāgotos jaunajiem apstākļiem. Pētījums, ko veica Austrālijas pētnieki 2019. gadā, atklāja, ka adaptācijas process ilgst vidēji 2–4 nedēļas, kuru laikā organismā notiek izmaiņas sviedru dziedzeru darbībā un asinsrites regulācijā. Tomēr, ja pārmaiņas ir pārāk krasas vai ilgstošas, tās var radīt stresu organismam un pat ietekmēt imūnsistēmu.

Cilvēka ritmi un tehnoloģijas laikmets

Mūsu organismam ir savi “dabas pulksteņi” – cirkadiānie ritmi. Tie regulē, kad mums vajadzētu gulēt, kad būt nomodā, kad strādāt visefektīvāk. Diemžēl, mūsdienu pasaulē bieži vien šos ritmus izjauc. Darbs pie datora līdz vēlai naktij vai nepiemērots apgaismojums birojā ir tipiski piemēri.

Stenfordas universitātē veikts eksperiments 2018. gadā atklāja, ka darbs tikai pie mākslīgā apgaismojuma var izjaukt cirkadiānos ritmus. Dalībnieki, kas strādāja nepārtraukti mākslīgajā gaismā, ziņoja par 25% lielāku stresa līmeni un samazinātu kognitīvo veiktspēju salīdzinājumā ar tiem, kuriem bija pieeja dabiskai dienas gaismai. Savukārt, Japānas pētījumā (2019) noskaidrots, ka darbinieki birojos ar dabisku apgaismojumu bija par 30% produktīvāki un jutās emocionāli stabilāki.

Mūsdienās arī informācijas pārpilnība var traucēt dabiskos ritmus. Piemēram, pārmērīga ekrānu lietošana un nepārtraukta informācijas plūsma izraisa pārslodzi smadzenēm un traucē miega kvalitāti. Pētījumi rāda, ka cilvēki, kuri samazina zilās gaismas iedarbību vakarā un samazina sociālo tīklu lietošanu, uzlabo savu miegu un atjaunošanas procesus organismā.

Turklāt mūsu ķermenī ir arī bioritmi – dabiski cikli, kas regulē dažādus bioloģiskos procesus, piemēram, enerģijas līmeni, emocionālo stāvokli un fizisko izturību. Trīs galvenie bioritmu veidi ir fiziskais, emocionālais un intelektuālais cikls, kas katrs svārstās noteiktā periodā. Fiziskais cikls ilgst aptuveni 23 dienas, emocionālais – 28 dienas, bet intelektuālais – 33 dienas.

Pētījumu ietvaros, piemēram, ASV 2015. gadā tika parādīts, ka cilvēki, kuri apzinās savus bioritmus un pielāgo ikdienas aktivitātes to augstākajiem punktiem, bieži vien ir produktīvāki un emocionāli stabilāki. Piemēram, sportisti mēdz sasniegt labākus rezultātus fiziskā cikla maksimuma laikā, bet emocionālā stabilitāte var būt augstāka, kad emocionālais cikls ir pozitīvajā fāzē. Bioritmu izpēte arī kļūst arvien populārāka kā veids, kā uzlabot ikdienas efektivitāti un labklājību.

Papildus tam, katram cilvēkam ir individuāli ritmi, kas viņus padara par “cīruļiem” vai “pūcēm”. Cīruļi ir cilvēki, kuriem patīk agri celties, viņi ir visproduktīvākie rīta stundās. Pūces, savukārt, ir aktīvākas vakarā un naktī. Šos ritmus regulē ģenētiskie faktori un cirkadiānie mehānismi. Pētījumi rāda, ka cīruļi biežāk izbauda stabilāku miega ciklu un augstāku diennakts produktivitāti, kamēr pūces, lai gan vakaros produktīvākas, biežāk izjūt grūtības ar miega kvalitāti.

Kāpēc dabā pastāv cikli?

Dabas ciklu esamība ir viena no fundamentālām parādībām, kas nodrošina stabilitāti un evolūcijas iespējas dzīvajām būtnēm. Šie cikli – dienas un nakts, gadalaiki, Mēness fāzes, ūdens un oglekļa aprites procesi – ir saistīti ar planētas fizikālajiem, ķīmiskajiem un bioloģiskajiem mehānismiem.

No fizikas viedokļa dabas cikli rodas no Zemes kustības, pašas Zemes rotācijas un Mēness ietekmes. Šīs kustības veido noteiktas ritmiskas svārstības, kas regulē temperatūru, gaismas pieejamību un ūdens apriti. Pētījumi liecina, ka šie ritmi ir sinhronizēti arī ar dzīvības procesu iekšējiem mehānismiem.

No alķiloģijas viedokļa ritmus rada pats esības uzbūves pamats – kustība – elpa, vibrācija. Dabas ritmi veidojas gluži kā pulkstenim rotējot, lai iedarbinātu visu pārējo, kas darbojas tieš ipēc tāda paša mehānisma. Dažādi gadalaiki, dienas stundas, cilvēku psihotipi, kas noved pie dažādiem uzdevumiem un īpašībām. Par visu ir padomāts šajā dabas pulkstenī.

Vibrāciju un viļņu nozīme

Dabas ciklus iespējams izprast arī kvantu un viļņu teorijas kontekstā. Mikrolīmenī daļiņas, piemēram, elektroni, atomu kodoli un molekulas, izrāda periodiskas kustības – vibrācijas. Šīs vibrācijas rada viļņveida procesus, kas veido dzīvībai nepieciešamo enerģiju un sakārtošanos. Piemēram, fotosintēzes procesā hlorofila molekulās notiek kvantu vibrācijas, kas ļauj efektīvi pārvērst saules gaismu ķīmiskajā enerģijā.

Bioloģiskie cikli kā pielāgošanās mehānisms

Dzīvības cikli ir evolucionējuši, lai maksimāli efektīvi izmantotu dabas resursus. Piemēram, augu un dzīvnieku diennakts ritmi (cirkadiānie ritmi) pielāgojas gaismas un tumsas maiņai, nodrošinot enerģijas taupīšanu un optimālu vielmaiņu. Tas tiek regulēts ar gēniem, kas kodē specifiskus proteīnus, piemēram, “Clock” un “Period”, kuri darbojas kā molekulāri pulksteņi.

2017. gadā Nobela prēmiju medicīnā piešķīra trim zinātniekiem – Džefrijam Holam, Maiklam Rosbašam un Maiklam Jangam – par atklājumiem cirkadiāno ritmu molekulārajā regulācijā. Viņu pētījumi pierādīja, ka šie ritmi ir cieši saistīti ar Zemes rotāciju un dabas cikliem.

Dabas ciklu izpratnes nozīme cilvēkiem

Saprotot dabas ciklu iemeslus un mehānismus, cilvēks var uzlabot savu dzīves kvalitāti. Piemēram, bioloģisko ritmu izpratne ļauj pielāgot miega, ēšanas un darba režīmus, lai sasniegtu lielāku produktivitāti un labklājību. Turklāt, balstoties uz dabas ritmiem, iespējams veidot ilgtspējīgākas lauksaimniecības un enerģētikas sistēmas.

Pēc alķiloģijas principiem, dabas un kopumā ciklu izpratne, ļauj saprast pašas esības darba mehānismus. Saprast to, kas un kam ir pakārtos, kas pēc kā seko, piemēram, zinot, ka dabā ir 4 elementi, 4 pamatcikli, var sparast, ka arī cilvēka dzīves ritējumā ir šie 4 elementi – 4 pamatsajūtas, jeb dzīves laika etapi, kur, teiksim, cilvēks var būt materiāls, tad vairā kgarīgs, tad ar pretējo negatīvo materiāli ieinteresēts un ar negatīvo garīgi ieinteresēts. Tāpat tas attiecas uz ekonomiku, sociumu, kopīgo attīstību. Personīgajiem panākumiem, teritorijām, jo arī teritorijas dalās kā dabas cikli un ne tikai laikapstākļu veidā, bet arī attīstības veidā – pārticība un labklājība ar attīstītu materiālismu, miers un garīgums, bet bez materiālā utt.

Tādējādi dabas cikli nav tikai zinātniska interese – tie ir dzīves pamats. Tie nodrošina harmoniju un stabilitāti, kas savukārt veido priekšnoteikumus dzīvības evolūcijai un cilvēka labklājībai.